Kuņģa vēzis

Kuņģa vēzis ieņem 4. vietu izplatības ziņā pasaulē (tas sastāda 8.6% no visiem pirmreizēji diagnosticētiem ļaundabīgo vēžu gadījumiem), sekojot  aiz plaušu, krūts un kolorektālā vēža, taču mirstības ziņā kuņģa vēzis pasaulē ieņem 2. vietu.

Katru gadu 989 tūkstošiem pacientu diagnosticē kuņģa vēzi un gandrīz 737 tūkstoši cilvēku mirst no šīs salimšanas. Lielākā daļa no saslimšanas gadījumiem tiek diagnosticēti attīstītajās valstīs. Daudzi faktori kā, piemēram, dzīvesveids, vides ietekme, H.pylori infekcija, kā arī ģenētiskie faktori nosaka saslimšanu ar kuņģa vēzi. Starptautiskā vēža izpētes aģentūra IARC (International Agency for Research on Cancer) ir noteikusi H.pylori kā kancerogēnu aģentu.

Latvija pieder pie augsta riska zonas, ik gadu kuņģa vēzi diagnosticē 600 cilvēkiem, savukārt, 500 pacientu kuņģa vēža dēļ mirst.

Japānā un Dienvidkorejā (abas augsta riska zonas) norit kuņģa vēža skrīnings, ieteiktās metodes ir fotofluorogrāfija (kuņģa rentgenoloģiskā izmeklēšana) un augšējā endoskopija (tikai Korejā). Nesenie zinātniskie pētījumi apstiprina iespēju izmantot neinvazīvās skrīninga metodes (pepsinogēnu noteikšanu asinīs), taču neviena no valstīm tās nav iekļāvusi skrīninga programmā.