2025. gada 17. marts

GISTAR pētījuma centrs uzsāk darbību Dobelē

2025. gada martā Dobelē tika atklāts GISTAR pētījuma centrs. Uz atkārtotu pārbaudi aicinās ierasties tos 529 iedzīvotājus, kuri piedalījās pētījuma pirmajā kārtā, kas notika 2016.-2017. gadā.

Ar mērķi atklāt un pierādīt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei augsta vēža izplatības reģionos 2013. gada oktobrī tika uzsākts pētījums GISTAR (Gastric cancer prevention study by predicting atrophic gastritis/kuņģa zarnu trakta audzēju novēršanas pētījums, agrīni atklājot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus).
Līdz iekļaušanas perioda beigām - 2023. gadam - tajā piedalījušies 11 223 Latvijas iedzīvotāji. Šo Eiropā unikālo pētījumu, kas notiek tikai Latvijā un līdz šim Latvijas medicīnā ir viens no ilgākajiem un visaptverošākajiem, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā.
Pētījuma GISTAR dalībnieki, kuriem konstatēja kuņģī mītošo baktēriju H.pylori, saņēma ārstēšanas kursu to izskaušanai jeb eradikācijai. Šobrīd tiek veikta atkārtota dalībnieku apsekošana, kas turpināsies līdz 2026. gada februārim. Aicināšana uz atkārtotu vizīti ir pabeigta Cēsīs (332 dalībnieki), Alūksnē (331 dalībnieks), Ludzā (546 dalībnieki) un Saldū (548 dalībnieki), Rēzeknē(1111 dalībnieki).
Daļa GISTAR pētījuma dalībnieku bija saņēmuši ārstēšanas kursu H.pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tiek veikts īpaši izstrādāts elptests, lai noteiktu, vai baktērijas izskaušana bijusi veiksmīga, jo H.pylori uzskata par vienu no kuņģa vēža izraisītājiem. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās plānots noteikt dažādus ar iekaisumu un vielmaiņu saistītus parametrus. Šīs analīzes veiks arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms deviņiem gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai starp izmaiņām analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda saistība ar H.pylori izskaušanas medikamentu lietošanu.
Visiem dalībniekiem tika piedāvāts veikt fēču imūnķīmisko testu lai noteiktu slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos un tiem, kam bija pozitīvs tests, tika ieteikts veikts kolonoskopiju jeb resnās zarnas izmeklēšanu. Šī izmeklējuma laikā var konstatēt polipus-veidojumus, kuru noņemšana mazina resnās zarnas vēža attīstības risku.
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, gastroenteroloģe Dr.med Danute Ražuka-Ebela uzsvēra, ka pašlaik Eiropā trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes, tāpēc GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā: “Ar tā palīdzību tiek meklētas jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās, pie kādas pieder arī Latvija. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas H.Pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%. Tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.”
“Absolūtos skaitļos kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits Eiropā pieaug, un Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest skrīninga programmas reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija pilnībā atbilst šādai nelabvēlīgai statistikai. Tomēr Eiropā joprojām nav izveidotas nevienas organizētas kuņģa vēža skrīninga programmas. Lai gan pastāv vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža radīto slogu, pagaidām šķiet, ka helikobaktēriju (H.pylori) infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija varētu būt vispiemērotākā Eiropai. Pašlaik tiek sagaidīts, ka tādi projekti kā GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen sniegs nepieciešamos pierādījumus, ar kādām metodēm vislabāk samazināt kuņģa vēža risku. Iegūtie rezultāti būs nozīmīgi ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm ar līdzīgu statistiku, kā arī valstīm ārpus Eiropas. Jau šobrīd zinām, ka ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē GISTAR pētījuma dati sniegs būtisku jaunu informāciju. “ uzsvēra profesors Mārcis Leja.
Pētījumā GISTAR iegūtie dati tiek izmantoti arī citos pētījumos:
•    TOGAS (Towards Gastric Screening implementation in the European Union jeb Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā);
•    EUROHELICAN (Accelerating gastric cancer reduction in Europe through Helicobacter pylori eradication  jeb Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar Helicobacter pylori izskaušanu);
•    EUCanScreen (European Joint Action on Cancer Screening jeb Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai)
Pirms centra atvēršanas notika mācības tā darbiniekiem, kuru laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un praksē apguva standartprocedūras.

LU KPMI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins centra darbiniekus iepazīstināja ar datu ievades sistēmām, drošības noteikumiem un datu glabāšanas nosacījumiem, bet LU KPMI vecākā eksperte Aiga Rūdule informēja par īpašajām projekta prasībām, sasniedzamajiem rezultātiem un kvalitātes kontroli, kā arī par pētījuma GISTAR dizainu, mērķiem un uzdevumiem.
Lekciju par iespējām kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanā un Eiropas perspektīvu šajos jautājumos lasīja GISTAR pētījuma zinātniskais vadītājs, LU KPMI direktors, gastroenterologs un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja.
 

2025. gada 19. februāris

GISTAR pētījuma centrs uzsāk darbību Jēkabpilī

2025. gada februārī Jēkabpilī tika atklāts GISTAR pētījuma centrs. Uz atkārtotu pārbaudi aicinās ierasties tos iedzīvotājus, kuri piedalījās pētījuma pirmajā kārtā, kas notika 2019.-2020. gadā.

 

Ar mērķi atklāt un pierādīt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei augsta vēža izplatības reģionos 2013. gada oktobrī tika uzsākts pētījums GISTAR (Gastric cancer prevention study by predicting atrophic gastritis/kuņģa zarnu trakta audzēju novēršanas pētījums, agrīni atklājot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus).
Līdz iekļaušanas perioda beigām - 2023. gadam - tajā piedalījušies 11 223 Latvijas iedzīvotāji. Šo Eiropā unikālo pētījumu, kas notiek tikai Latvijā un līdz šim Latvijas medicīnā ir viens no ilgākajiem un visaptverošākajiem, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā.

Pētījuma GISTAR dalībnieki, kuriem konstatēja kuņģī mītošo baktēriju H.pylori, saņēma ārstēšanas kursu to izskaušanai jeb eradikācijai. Šobrīd tiek veikta atkārtota dalībnieku apsekošana, kas turpināsies līdz 2026. gada februārim. Aicināšana uz atkārtotu vizīti ir pabeigta Cēsīs (332 dalībnieki), Alūksnē (331 dalībnieks), Ludzā (546 dalībnieki) un Saldū (548 dalībnieki), Rēzeknē(1111 dalībnieki).

Daļa GISTAR pētījuma dalībnieku bija saņēmuši ārstēšanas kursu H.pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tiek veikts īpaši izstrādāts elptests, lai noteiktu, vai baktērijas izskaušana bijusi veiksmīga, jo H.pylori uzskata par vienu no kuņģa vēža izraisītājiem. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās plānots noteikt dažādus ar iekaisumu un vielmaiņu saistītus parametrus. Šīs analīzes veiks arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms deviņiem gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai starp izmaiņām analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda saistība ar H.pylori izskaušanas medikamentu lietošanu.

Visiem dalībniekiem tika piedāvāts veikt fēču imūnķīmisko testu lai noteiktu slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos un tiem, kam bija pozitīvs tests, tika ieteikts veikts kolonoskopiju jeb resnās zarnas izmeklēšanu. Šī izmeklējuma laikā var konstatēt polipus-veidojumus, kuru noņemšana mazina resnās zarnas vēža attīstības risku.

Pētījumā GISTAR iegūtie dati tiek izmantoti arī citos pētījumos:
•    TOGAS (Towards Gastric Screening implementation in the European Union jeb Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā);
•    EUROHELICAN (Accelerating gastric cancer reduction in Europe through Helicobacter pylori eradication  jeb Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar Helicobacter pylori izskaušanu);
•    EUCanScreen (European Joint Action on Cancer Screening jeb Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai)
Pirms centra atvēršanas notika mācības tā darbiniekiem, kuru laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un praksē apguva standartprocedūras.

LU KPMI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins centra darbiniekus iepazīstināja ar datu ievades sistēmām, drošības noteikumiem un datu glabāšanas nosacījumiem, bet LU KPMI vecākā eksperte Aiga Rūdule informēja par īpašajām projekta prasībām, sasniedzamajiem rezultātiem un kvalitātes kontroli, kā arī par pētījuma GISTAR dizainu, mērķiem un uzdevumiem.
Lekciju par iespējām kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanā un Eiropas perspektīvu šajos jautājumos lasīja GISTAR pētījuma zinātniskais vadītājs, LU KPMI direktors, gastroenterologs un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja.
 

 

2025. gada 11. februāris

Rēzeknē sekmīgi īstenots viens no GISTAR pētījuma posmiem, apsekoti 1111 dalībnieki

Pirmoreiz GISTAR pētījuma centrs Rēzeknē tika atvērts 2017. gadā, septiņus gadus vēlāk pētījuma centrs atvērts otro reizi, kurā līdz 2025. gada 6. februārim uz apsekošanu ieradās 1111 pētījuma dalībnieki.

Foto: Matīss Markovskis

Ar mērķi atklāt un pierādīt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei augsta vēža izplatības reģionos 2013. gada oktobrī tika uzsākts pētījums GISTAR (Gastric cancer prevention study by predicting atrophic gastritis/kuņģa zarnu trakta audzēju novēršanas pētījums, agrīni atklājot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus). Līdz iekļaušanas perioda beigām - 2023. gadam - tajā piedalījušies 11 223 Latvijas iedzīvotāji.
Šo Eiropā unikālo pētījumu, kas notiek tikai Latvijā un līdz šim Latvijas medicīnā ir viens no ilgākajiem un visaptverošākajiem, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā. 
Pētījuma GISTAR dalībniekiem, kuriem konstatēja kuņģī mītošo baktēriju H.pylori, saņēma ārstēšanas kursu to izskaušanai jeb eradikācijai. Šobrīd tiek veikta atkārtota apsekošana cilvēkiem vecumā no 40 līdz 64 gadiem, kas turpināsies līdz 2026. gada februārim. Aicināšana uz atkārtotu vizīti ir pabeigta Cēsīs (332 dalībnieki), Alūksnē (331 dalībnieks), Ludzā (546 dalībnieki) un Saldū (548 dalībnieki). 
Daļa dalībnieku GISTAR pētījumā bija saņēmuši ārstēšanas kursu H.pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tiek veikts speciāls elptests lai noteiktu, vai izskaušana bijusi veiksmīga. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās tuvākā nākotnē tiks noteikti dažādi ar iekaisumu un vielmaiņu saistīti parametri. Šīs analīzes tiks veiktas arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms deviņiem gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai starp izmaiņām analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda sakarība ar H. pylori izskaušanas medikamentu lietošanu. Tāpat arī tiks izvērtēts, vai ir kādas sakarības ar to, ka H. pylori infekcija netiek ārstēta.
Visiem dalībniekiem tika piedāvāts veikt fēču imūnķīmisko testu lai noteiktu slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos un tiem, kam bija pozitīvs tests, tika ieteikts veikts kolonoskopiju jeb resnās zarnas izmeklēšanu. Šī izmeklējuma laikā var konstatēt polipus jeb veidojumus, kuru noņemšana mazina resnās zarnas vēža attīstības risku.

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, gastroenteroloģe Dr. med Danute Ražuka-Ebela uzsvēra, ka pašlaik Eiropā trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes, tāpēc GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā: “Ar tā palīdzību tiek meklētas jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās, pie kādas pieder arī Latvija. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas H.Pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%. Tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.”

“Absolūtos skaitļos kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits Eiropā pieaug, un Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest skrīninga programmas reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija pilnībā atbilst šādai nelabvēlīgai statistikai. Tomēr Eiropā joprojām nav izveidotas nevienas organizētas kuņģa vēža skrīninga programmas. Lai gan pastāv vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža radīto slogu, pagaidām šķiet, ka helikobaktēriju (H.pylori) infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija varētu būt vispiemērotākā Eiropai. Pašlaik tiek sagaidīts, ka tādi projekti kā GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen sniegs nepieciešamos pierādījumus, kāds varētu būt vispiemērotākais kuņģa vēža riska mazināšanas veids. Iegūtie rezultāti būs nozīmīgi ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm ar līdzīgu statistiku, kā arī valstīm ārpus Eiropas. Jau šobrīd zinām, ka ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē GISTAR pētījuma dati sniegs būtisku jaunu informāciju. “ uzsvēra profesors Mārcis Leja.
 

2025. gada 4. februāris

LU KPMI turpina pētījumus onkoloģisko slimību novēršanā

4. februāris ir Pasaules vēža diena – šajā globālajā, Starptautiskā vēža kontroles savienības uzsāktajā iniciatīvā piedalās arī Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI), kas savā astoņu gadu pastāvēšanas laikā devis būtisku ieguldījumu starptautiskos un Latvijas mēroga zinātniskajos projektos onkoloģijas jomā.

Viens no tiem ir kuņģa vēža prevencijas projekts GISTAR, kas ir vienīgais šāda veida projekts Eiropā, un kura dati lielā mērā kalpos par pamatu kuņģa vēža prevencijas vadlīniju izstrādei ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
Šis projekts, kurā 11 gadu laikā iesaistīti vairāk nekā 11 000 dalībnieki no dažādiem Latvijas reģioniem, tika uzsākts, sadarbojoties ar Starptautisko Vēža pētniecības aģentūru un turpināsies līdz 2026. gadam. 
2024. gada jūnijā LU KPMI uzsāka darbu pie apjomīgā projekta EUCanScreen īstenošanas. Tas ir līdz šim lielākais Eiropas Komisijas vienotās rīcības projekts, kuru vada LU KPMI.
Projekts apvieno 97 institūcijas no 29 valstīm un ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Komisijas iniciatīvām vēža profilakses jomā. Tā mērķis ir veicināt pieejamu, efektīvu un vienlīdzīgu pieeju skrīningam visās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Viena no projekta EUCanScreen prioritātēm ir palielināt sabiedrības izpratni par nozīmi krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža agrīnas diagnostikas nozīmi, kā arī izstrādāt rekomendācijas plaušu, kuņģa un prostatas vēža skrīninga ieviešanai. 
LU KPMI 2023. gada martā uzsāka projekta TOGAS īstenošanu. Vairāk nekā 20 partneri no 14 Eiropas valstīm sadarbojas kuņģa vēža profilakses pasākumu ieviešanai visās dalībvalstīs, izstrādājot vienotas vadlīnijas kuņģa vēža skrīninga ieviešanai Eiropas valstīs un rekomendācijas tā efektivitātes izvērtēšanai. Lai to sasniegtu, uzsākti trīs plaša mēroga pilotpētījumi, ar kuru palīdzību attīstīs dažādus kuņģa vēža skrīninga un agrīnas diagnostikas veidus. Tas nepieciešams, jo Eiropā pašlaik trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas Helicobacter Pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%, tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.
Uzsverot nepieciešamību veikt savlaicīgu vēža profilaksi, LU KPMI institūta direktors, profesors Mārcis Leja aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju pievērst īpašu uzmanību savai veselībai un izmantot valsts sniegtās iespējas, lai veiktu apmaksātus vēža skrīningus. 
“Mūsu valsts piedāvā vairākas skrīninga programmas, kas palīdz diagnosticēt slimību agrīnā stadijā. Tās ir bez maksas un pieejamas visiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem. Vēzis ir nopietna slimība, taču agrīna atklāšana var būt izšķiroša. Kopā mēs varam samazināt vēža ietekmi uz sabiedrību. Gādājiet par sevi un saviem tuviniekiem – veselība ir mūsu lielākā vērtība!,” uzsvēra profesors Mārcis Leja.

 

2024. gada 26. decembris

Stellas Kirjakidu uzruna projekta "EUCanScreen" komandai

Eiropas Savienības veselības un pārtikas drošības komisāre (2020.-2024.) Stella Kirjakidu izsaka atzinību projekta “EUCanScreen” komandai par projekta nozīmīgo ieguldījumu vēža agrīnas diagnostikas un profilakses veicināšanā, kā arī sniedz pārskatu par paveikto veselības jomā Eiropas mērogā. Viņas uzruna vēlreiz apliecina to, ka sabiedrības veselības nodrošināšanai un agrīna vēža atklāšanai ārkārtīgi svarīga ir spēja sadarboties visdažādāko jomu pārstāvjiem.

2024. gada 25. decembris

 

2024. gada 25. novembris

Mārcis Leja ASV prezentē Eiropā veiktos pētījumus par vēža izraisītas mirstības samazināšanu

No 20.-21. novembrim Rokvillē, ASV Nacionālais vēža centrs organizēja ikgadējo CISNET (Cancer Intervention and Modelling Network) konsorcija forumu, kurā Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošais pētnieks prof. Leja prezentēja projektos GISTAR, EUROHELICAN un TOGAS paveikto.