2026. gada 13. marts
Ziņojums par H.pylori skrīninga un ārstēšanas stratēģijām kuņģa vēža profilaksei publicēts vienā no pasaules ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem
Vienā no pasaules prestižākajiem medicīnas zinātniskajiem žurnāliem The New England Journal of Medicine, apkopoti Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC) Darba grupas ieteikumi par Helicobacter pylori skrīninga un ārstēšanas stratēģiju ieviešanu kā līdzekli kuņģa vēža profilaksei. Šajā darbā grupā iekļauts arī Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja.
Kuņģa vēzis joprojām ir nopietna globāla veselības problēma. Tas ir piektais biežākais vēža nāves cēlonis pasaulē, un demogrāfiskās pārmaiņas nozīmē, ka jaunu saslimšanas gadījumu skaits gadā turpinās pieaugt, īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
H. pylori infekcija ir galvenais kuņģa vēža cēlonis, un IARC programma to 1994. gadā klasificēja kā cilvēkiem kancerogēnu baktēriju. Kopš tā laika ir uzkrājies pierādījumu kopums: randomizēti pētījumi liecina, ka H. pylori infekcijas ārstēšana samazina saslimšanu ar kuņģa vēzi par 36%, bet mirstību par 22%.
Neraugoties uz šiem pierādījumiem, tikai dažas valstis ir ieviesušas H. pylori skrīninga un ārstēšanas programmas iedzīvotāju līmenī. Praktisko norādījumu trūkums par to, kā izstrādāt šādas programmas, kā izvēlēties piemērotas testēšanas metodes un ārstēšanas shēmas, kā arī kā nodrošināt kvalitāti un atbildīgu antibiotiku lietošanu, iespējams, ir veicinājis lēno progresu kuņģa vēža profilaksē pasaules mērogā.
Lai risinātu šīs vajadzības, IARC sasauca 35 ekspertus no 20 valstīm un teritorijām, lai izstrādātu praktiskus, globāli piemērojamus ieteikumus. Rezultātā tapušais IARC Darba grupas ziņojums ir pirmais visaptverošais ietvars H. pylori skrīninga un ārstēšanas stratēģiju plānošanai un īstenošanai iedzīvotāju līmenī kuņģa vēža profilaksei.
Darba grupas ieteikumi aptver vajadzību novērtēšanu, uzticamu neinvazīvu testu izvēli, lokāli efektīvu ārstēšanas shēmu izmantošanu, antibiotiku rezistences uzraudzību, kvalitātes nodrošināšanu un pieejas H. pylori skrīninga un ārstēšanas programmu izmaksu un ieguvumu optimizēšanai kuņģa vēža profilaksē.
Par NEJM: The New England Journal of Medicine (NEJM) ir viens no vecākajiem un prestižākajiem recenzētajiem medicīnas zinātniskajiem žurnāliem pasaulē, kas dibināts 1812. gadā. To izdod Masačūsetsas Medicīnas biedrība (ASV), un tas iznāk katru nedēļu. Žurnāls publicē oriģinālus klīniskos pētījumus, pārskatus un komentārus visās medicīnas specialitātēs. NEJM ir ārkārtīgi augsts citēšanas indekss — 78,5 (2024), kas liecina par tā milzīgo ietekmi zinātniskajā pasaulē. Katru gadu redakcija saņem vairāk nekā 16 000 iesniegumu, taču publicē tikai aptuveni 5% no tiem, kas liecina par ļoti augstiem kvalitātes standartiem. Žurnāla auditorija ir vairāk nekā miljons lasītāju no gandrīz visām pasaules valstīm un šodien tas ir viens no nozīmīgākajiem medicīnas zināšanu izplatīšanas avotiem pasaulē.
Par IARC: Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) ir daļa no Pasaules Veselības organizācijas. Tās misija ir koordinēt un veikt pētījumus par cilvēka vēža cēloņiem, kanceroģenēzes mehānismiem, kā arī izstrādāt zinātniskas stratēģijas vēža kontrolei. Aģentūra ir iesaistīta gan epidemioloģiskajos, gan laboratorijas pētījumos un izplata zinātnisko informāciju, izmantojot publikācijas, sanāksmes, kursus un stipendijas.
Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras Darba grupas ieteikumus par Helicobacter pylori skrīninga un ārstēšanas stratēģiju ieviešanu kā līdzekli kuņģa vēža profilaksei var izlasīt šeit.
2026. gada 9. marts
Veiksmīgi pabeigts viens no apjomīgākajiem pētījumiem Latvijas medicīnā – GISTAR
2026. gadā noslēdzies pētījums GISTAR, viens no apjomīgākajiem un ilglaicīgākajiem pētījumiem Latvijas medicīnas vēsturē. Tajā 13 gadu laikā piedalījās 11 224 dalībnieki no dažādām Latvijas pilsētām. Pētījuma rezultāti palīdzēs izstrādāt kuņģa vēža skrīninga vadlīnijas Eiropas Savienībā.
Pētījums GISTAR (Gastrointestinal cancer prevention study by predicting atrophic gastritis and colorectal lesions) tika uzsākts 2013. gada oktobrī Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā. Tā mērķis bija izvērtēt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei.
Pētījuma dalībniekiem tika noteikta kuņģa baktērijas Helicobacter pylori klātbūtne. Ja infekcija tika konstatēta, dalībnieki saņēma ārstēšanas kursu baktērijas izskaušanai, pēc kura tika veikta atkārtota veselības pārbaude.
“GISTAR pētījumā esam ieguvuši unikāli apjomīgus datus, kas ļauj zinātniski izvērtēt dažādu kuņģa vēža skrīninga pieeju efektivitāti Eiropā. Šie rezultāti ir nozīmīgs solis ceļā uz pierādījumos balstītu kuņģa vēža profilaksi un var kalpot par pamatu lēmumiem gan nacionālā, gan Eiropas līmenī,” uzsver LU KPMI direktors, gastroenterologs profesors Mārcis Leja.
Eiropā kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits pieaug, un Eiropas Savienības Padome aicinājusi valstis apsvērt skrīninga programmu ieviešanu reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija diemžēl pieder pie šādām valstīm, taču Eiropā joprojām nav izveidota neviena organizēta kuņģa vēža skrīninga programma.
Pētnieki uzskata, ka viena no perspektīvākajām pieejām Eiropā varētu būt Helicobacter pylori infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija.
GISTAR pētījuma dati tiks izmantoti arī citos starptautiskos projektos, kuru mērķis ir uzlabot kuņģa vēža profilaksi un skrīningu Eiropā, tostarp projektos TOGAS (Towards Gastric Screening implementation in the European Union) un EUCanScreen (European Joint Action on Cancer Screening).
GISTAR pētījuma dalībnieku skaits Latvijas pilsētās:
• Rēzekne – 2410
• Jēkabpils – 1386
• Madona – 1276
• Saldus – 1077
• Ludza – 1018
• Liepāja – 842
• Cēsis – 761
• Kuldīga – 679
• Tukums – 647
• Alūksne – 599
• Dobele – 529
2026. gada 18. februāris
Eiropas zinātnieku vēsts veselības politikas veidotājiem: agrīni atklāts vēzis — mazāk nāvju, mazāks slogs ekonomikai
Vēža agrīna diagnostika nozīmē ne tikai laikus atklātu slimību, kuru iespējams izārstēt efektīvāk un lētāk, bet arī mazāku slogu valsts ekonomikai. Šādu vēsti Briselē notiekošajā Eiropas vēža skrīninga un agrīnās diagnostikas politikas samitā zinātnieki vēlas nodot veselības aprūpes ekspertiem, politikas veidotājiem un pacientu organizāciju pārstāvjiem no visas Eiropas.
No 17. līdz 18. februārim Briselē, Beļģijā, norisinās European Cancer Screening and Early Detection Policy Summit, ko organizē Eiropas Vēža organizācija (ECO), un tajā īpaša uzmanība pievērsta trīs Eiropas Savienības (ES) veselības programmas 2021.–2027. gadam “ES – veselībai” (-EU4Health) projektiem - PRAISE-U, SOLACE un TOGAS, kā arī politikas risinājumiem, kas veicinātu skrīninga pieejamību un agrīnu diagnostiku visiem iedzīvotājiem. Šogad uzmanības centrā ir arī jaunu, praksē ieviešamu skrīninga programmu izstrāde prostatas, plaušu un kuņģa vēža agrīnai atklāšanai.
Diskusiju aktualitāti pastiprina nesenais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā secināts, ka vēzis Eiropā joprojām pārāk bieži tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, un šāda kavēta diagnostika izraisa augstu mirstību. Saskaņā ar datiem 33% plaušu vēža gadījumu ES tiek atklāti vēlīni, savukārt 44% krūts vēža gadījumu tiek diagnosticēti progresējošā stadijā. Turklāt skrīninga aptvere saglabājas nepietiekama: 2023. gadā krūts vēža skrīningā piedalījās 57% sieviešu vecumā no 50 līdz 69 gadiem, dzemdes kakla vēža skrīningā - 54% mērķgrupas, bet kolorektālā vēža skrīningā - 44%.
Īpaša uzmanība samitā veltīta kuņģa vēzim, kas Eiropā joprojām ir viena no nāvējošākajām onkoloģiskajām slimībām. ES 2021. gadā ieviesa Eiropas Vēža apkarošanas plānu (Beating Cancer Plan), kurā būtiska loma atvēlēta profilaksei un agrīnai diagnostikai. Savukārt 2022. gada decembrī Eiropas Komisija aicināja izstrādāt un ieviest kuņģa vēža prevencijas stratēģiju.
Latvijai šis jautājums ir īpaši aktuāls. Latvija gan Eiropas, gan pasaules mērogā joprojām ir viena no valstīm ar augstāko kuņģa vēža saslimstību, pat ņemot vērā pakāpenisku saslimstības samazinājumu. Tas nozīmē, ka mērķēti prevencijas un agrīnas diagnostikas pasākumi varētu sniegt īpaši augstu efektivitāti un būtisku ieguvumu sabiedrības veselībai.
Bijušais Čehijas veselības ministrs Vlastimils Vāleks samitā uzsvēra, ka Čehijā skrīninga programmu ieviešana kļuva iespējama, pārliecinot Finanšu ministriju par to izmaksu efektivitāti. “Agrīni atklāts vēzis nozīmē ne tikai mazākas ārstēšanas izmaksas un mazāku slogu veselības aprūpes budžetam, bet arī to, ka cilvēki pēc ārstēšanās var atgriezties darba tirgū, turpināt maksāt nodokļus un radīt pievienoto vērtību ekonomikai,” norādīja V. Vāleks.
Arī profesors Mārcis Leja, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors uzsvēra, ka ieguldījumi skrīningā jāvērtē kā stratēģisks ieguldījums cilvēkkapitālā: “Savlaicīgi diagnosticēta un izārstēta slimība nozīmē saglabātu darbaspēku, mazāku invaliditātes un sociālo pabalstu slogu, kā arī augstāku produktivitāti ilgtermiņā. Lēmums par finansējuma palielināšanu vēža skrīningam ir ieguldījums gan sabiedrības veselībā, gan valsts attīstībā.”
Latvija pašlaik vada Eiropas līmeņa projektu TOGAS (Towards Gastric Cancer Screening Implementation in the European Union), kura mērķis ir apkopot trūkstošos datus un izstrādāt ieteikumus organizēta kuņģa vēža skrīninga ieviešanai valstīs ar augstāko saslimstību. Vairākas valstis, tostarp Horvātija, Lietuva un Portugāle, jau izvērtē kuņģa vēža skrīninga ieviešanas iespējas, kamēr Latvijā, neskatoties uz augstāko saslimstību, šāds lēmums vēl nav pieņemts.
“Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un Latvijas iesaisti starptautiskos projektos, valstij būtu iespēja uzņemties vadošu lomu ne tikai pētniecībā, bet arī mērķtiecīgā un pragmatiski plānotā kuņģa vēža prevencijas programmu ieviešanā. Savlaicīga rīcība var nozīmēt ne vien izglābtas dzīvības, bet arī ilgtermiņa ieguvumu valsts ekonomikai,” sacīja profesors M.Leja.
2025. gada 28. novembris
GISTAR pētījuma centrs uzsāk darbību Kuldīgā
2025. gada novembrī Kuldīgā atklāts GISTAR pētījuma centrs. Uz atkārtotu pārbaudi aicinās ierasties tos iedzīvotājus, kuri piedalījās pētījuma pirmajā kārtā, kas notika 2016. gadā.
Ar mērķi atklāt un pierādīt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei augsta vēža izplatības reģionos 2013. gada oktobrī tika uzsākts pētījums GISTAR (Gastric cancer prevention study by predicting atrophic gastritis/kuņģa zarnu trakta audzēju novēršanas pētījums, agrīni atklājot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus).
Līdz iekļaušanas perioda beigām - 2023. gadam - tajā piedalījušies 11 223 Latvijas iedzīvotāji. Šo Eiropā unikālo pētījumu, kas notiek tikai Latvijā un līdz šim Latvijas medicīnā ir viens no ilgākajiem un visaptverošākajiem, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā.
Pētījuma GISTAR dalībnieki, kuriem konstatēja kuņģī mītošo baktēriju H.pylori, saņēma ārstēšanas kursu to izskaušanai jeb eradikācijai. Šobrīd tiek veikta atkārtota dalībnieku apsekošana, kas turpināsies līdz 2026. gada februārim. Aicināšana uz atkārtotu vizīti ir pabeigta Cēsīs (332 dalībnieki), Alūksnē (331 dalībnieks), Ludzā (546 dalībnieki), Saldū (548 dalībnieki), Rēzeknē(1111 dalībnieki), Jēkabpilī (534 dalībnieki). Tagad paredzēts uzsākt dalībnieku apsekošanu arī Kuldīgā.
Daļa GISTAR pētījuma dalībnieku bija saņēmuši ārstēšanas kursu H.pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tiek veikts īpaši izstrādāts elptests, lai noteiktu, vai baktērijas izskaušana bijusi veiksmīga, jo H.pylori uzskata par vienu no kuņģa vēža izraisītājiem. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās plānots noteikt dažādus ar iekaisumu un vielmaiņu saistītus parametrus. Šīs analīzes veiks arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms deviņiem gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai starp izmaiņām analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda saistība ar H.pylori izskaušanas medikamentu lietošanu.
Visiem dalībniekiem tika piedāvāts veikt fēču imūnķīmisko testu, lai noteiktu slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos un tiem, kam bija pozitīvs tests, tika ieteikts veikts kolonoskopiju jeb resnās zarnas izmeklēšanu. Šī izmeklējuma laikā var konstatēt polipus-veidojumus, kuru noņemšana mazina resnās zarnas vēža attīstības risku.
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, gastroenteroloģe Dr.med Danute Ražuka-Ebela uzsvēra, ka pašlaik Eiropā trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes, tāpēc GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā: “Ar tā palīdzību tiek meklētas jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās, pie kādas pieder arī Latvija. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas H.Pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%. Tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.”
“Absolūtos skaitļos kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits Eiropā pieaug, un Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest skrīninga programmas reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija pilnībā atbilst šādai nelabvēlīgai statistikai. Tomēr Eiropā joprojām nav izveidotas nevienas organizētas kuņģa vēža skrīninga programmas. Lai gan pastāv vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža radīto slogu, pagaidām šķiet, ka helikobaktēriju (H.pylori) infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija varētu būt vispiemērotākā Eiropai. Pašlaik tiek sagaidīts, ka tādi projekti kā GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen sniegs nepieciešamos pierādījumus, ar kādām metodēm vislabāk samazināt kuņģa vēža risku. Iegūtie rezultāti būs nozīmīgi ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm ar līdzīgu statistiku, kā arī valstīm ārpus Eiropas. Jau šobrīd zinām, ka ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē GISTAR pētījuma dati sniegs būtisku jaunu informāciju. “ uzsvēra profesors Mārcis Leja.
Pētījumā GISTAR iegūtie dati tiek izmantoti arī citos pētījumos:
• TOGAS (Towards Gastric Screening implementation in the European Union jeb Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā);
• EUROHELICAN (Accelerating gastric cancer reduction in Europe through Helicobacter pylori eradication jeb Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar Helicobacter pylori izskaušanu);
• EUCanScreen (European Joint Action on Cancer Screening jeb Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai).
Pirms GISTAR centra atvēršanas Tukumā notika mācības tā darbiniekiem, kuru laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un praksē apguva standartprocedūras.
LU KPMI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins centra darbiniekus iepazīstināja ar datu ievades sistēmām, drošības noteikumiem un datu glabāšanas nosacījumiem, bet LU KPMI vecākā eksperte Aiga Rūdule informēja par īpašajām projekta prasībām, sasniedzamajiem rezultātiem un kvalitātes kontroli, kā arī par pētījuma GISTAR dizainu, mērķiem un uzdevumiem.
Lekciju par iespējām kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanā un Eiropas perspektīvu šajos jautājumos lasīja GISTAR pētījuma zinātniskais vadītājs, LU KPMI direktors, gastroenterologs un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja.
Projekts “Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā” (Towards Gastric Cancer Screening Implementation in the European Union, TOGAS) ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101101252.
Šeit paustie uzskati un viedoklis atspoguļo tikai autora(u) skatījumu un neizsaka nedz Eiropas Savienības, nedz Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (European Health and Digital Executive Agency - HaDEA) nostāju. Eiropas Savienība un finansējumu piešķirošā iestāde par tiem atbildību nenes.
2025. gada 11. novembris
Kāpēc kuņģa vēža slogs pieaug, neskatoties uz saslimstības līmeņa samazināšanos?
Šī gada novembrī, Kuņģa vēža izpratnes mēneša laikā, mēs izceļam būtisku sabiedrības veselības paradoksu.
Lai gan individuālais risks (saslimstības līmenis) saslimt ar kuņģa vēzi pasaulē samazinās, absolūtais pacientu skaits pieaug iedzīvotāju skaita pieauguma un novecošanās dēļ.
Problēma:
Ar šo slimību saslimst mazāk cilvēku uz vienu iedzīvotāju, tomēr kopējais slogs turpina pieaugt. Prognozē, ka līdz 2040. gadam pasaulē būs vairāk nekā viens miljons kuņģa vēža gadījumu.
Šis pieaugošais gadījumu skaits prasa steidzamu rīcību, īpaši Eiropā, kur daudzās valstīs, īpaši Austrumeiropā, joprojām ir augsts saslimstības līmenis, bet trūkst nacionālu skrīninga programmu.
Pastāv kritiska plaisa:
ierobežoti pētījumi, kas izvērtē kuņģa vēža skrīninga iespējamību un efektivitāti Eiropas iedzīvotāju vidū.
TOGAS EU project novērš šo plaisu.
Mūsu revolucionārie pētījumi visā ES ir pierādījumos balstīta skrīninga stratēģiju izstrāde.
Ar efektīvām, pielāgotām skrīninga programmām mēs beidzot varam apturēt kuņģa vēža sloga pieaugumu.
2025. gada 6. oktobris
Mārcis Leja UEG Week 2025 prezentē GISTAR, TOGAS, EUROHELICAN un EUCanScreen projektus
Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, profesors Mārcis Leja 5. oktobrī Berlīnē piedalījās Eiropas apvienotās gastroenteroloģijas nedēļā (UEG Week – United European Gastroenterology Week). Pasākuma laikā notika Starptautiskās Vesela kuņģa iniciatīvas grupas sanāksme (Healthy Stomach Initiative Meeting), kurā profesors M. Leja prezentēja projektus - GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen.
Absolūtos skaitļos kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits Eiropā pieaug, un Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest skrīninga programmas reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija pilnībā atbilst šādai nelabvēlīgai statistikai. Tomēr Eiropā joprojām nav izveidotas nevienas organizētas kuņģa vēža skrīninga programmas.
“Lai gan pastāv vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža radīto slogu, pagaidām šķiet, ka helikobaktēriju (H.pylori) infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija varētu būt vispiemērotākā Eiropai. Pašlaik tiek sagaidīts, ka tādi projekti kā GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen sniegs nepieciešamos pierādījumus, ar kādām metodēm vislabāk samazināt kuņģa vēža risku. Iegūtie rezultāti būs nozīmīgi ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm ar līdzīgu statistiku, kā arī valstīm ārpus Eiropas. Jau šobrīd zinām, ka ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē GISTAR pētījuma dati sniegs būtisku jaunu informāciju, “ uzsvēra profesors Mārcis Leja.
Kuņģa vēzis ir piektais izplatītākais un ceturtais nāvējošākais vēža paveids pasaulē. 2020. gadā atklāti aptuveni miljons jaunu kuņģa vēža gadījumu, un miruši gandrīz 800 000 cilvēku. Visaugstākie kuņģa vēža saslimstības rādītāji pasaulē pēc Austrumāzijas ir Centrāleiropā un Austrumeiropā. Šajos reģionos kuņģa vēzis visbiežāk tiek atklāts novēloti, līdz ar to varbūtība, ka pacienti izdzīvos turpmākos piecus gadus, ir ievērojami sliktāka – tikai 19%–30% gadījumu. Neskatoties uz pēdējo gadu sasniegumiem vēža terapijā, lielākajā daļā Eiropas valstu piecu gadu dzīvildzes rādītāji pēdējās desmitgadēs nav būtiski uzlabojušies.
Par UEG Week: Tā oficiāli dibināta 1992. gadā, kad pirmo UEG nedēļu Atēnās rīkoja Grieķijas Gastroenteroloģijas biedrība Konstantīna Arvanitaka vadībā. Pēdējo gadu laikā UEG Week ir kļuvusi par vienu no prestižākajiem pasākumiem medicīnā.
2025. gada 25. augusts
GISTAR pētījuma centrs uzsāk darbību Tukumā
2025. gada augustā Tukumā atklāts GISTAR pētījuma centrs. Uz atkārtotu pārbaudi aicinās ierasties tos 647 iedzīvotājus, kuri piedalījās pētījuma pirmajā kārtā, kas notika 2016. gadā.
Ar mērķi atklāt un pierādīt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei augsta vēža izplatības reģionos 2013. gada oktobrī tika uzsākts pētījums GISTAR (Gastric cancer prevention study by predicting atrophic gastritis/kuņģa zarnu trakta audzēju novēršanas pētījums, agrīni atklājot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus).
Līdz iekļaušanas perioda beigām - 2023. gadam - tajā piedalījušies 11 223 Latvijas iedzīvotāji. Šo Eiropā unikālo pētījumu, kas notiek tikai Latvijā un līdz šim Latvijas medicīnā ir viens no ilgākajiem un visaptverošākajiem, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā.
Pētījuma GISTAR dalībnieki, kuriem konstatēja kuņģī mītošo baktēriju H.pylori, saņēma ārstēšanas kursu to izskaušanai jeb eradikācijai. Šobrīd tiek veikta atkārtota dalībnieku apsekošana, kas turpināsies līdz 2026. gada februārim. Aicināšana uz atkārtotu vizīti ir pabeigta Cēsīs (332 dalībnieki), Alūksnē (331 dalībnieks), Ludzā (546 dalībnieki), Saldū (548 dalībnieki), Rēzeknē(1111 dalībnieki), Jēkabpilī (534 dalībnieki). Septembrī paredzēts uzsākt dalībnieku apsekošanu arī Kuldīgā.
Daļa GISTAR pētījuma dalībnieku bija saņēmuši ārstēšanas kursu H.pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tiek veikts īpaši izstrādāts elptests, lai noteiktu, vai baktērijas izskaušana bijusi veiksmīga, jo H.pylori uzskata par vienu no kuņģa vēža izraisītājiem. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās plānots noteikt dažādus ar iekaisumu un vielmaiņu saistītus parametrus. Šīs analīzes veiks arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms deviņiem gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai starp izmaiņām analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda saistība ar H.pylori izskaušanas medikamentu lietošanu.
Visiem dalībniekiem tika piedāvāts veikt fēču imūnķīmisko testu, lai noteiktu slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos un tiem, kam bija pozitīvs tests, tika ieteikts veikts kolonoskopiju jeb resnās zarnas izmeklēšanu. Šī izmeklējuma laikā var konstatēt polipus-veidojumus, kuru noņemšana mazina resnās zarnas vēža attīstības risku.
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, gastroenteroloģe Dr.med Danute Ražuka-Ebela uzsvēra, ka pašlaik Eiropā trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes, tāpēc GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā: “Ar tā palīdzību tiek meklētas jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās, pie kādas pieder arī Latvija. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas H.Pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%. Tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.”
“Absolūtos skaitļos kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits Eiropā pieaug, un Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest skrīninga programmas reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija pilnībā atbilst šādai nelabvēlīgai statistikai. Tomēr Eiropā joprojām nav izveidotas nevienas organizētas kuņģa vēža skrīninga programmas. Lai gan pastāv vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža radīto slogu, pagaidām šķiet, ka helikobaktēriju (H.pylori) infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija varētu būt vispiemērotākā Eiropai. Pašlaik tiek sagaidīts, ka tādi projekti kā GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen sniegs nepieciešamos pierādījumus, ar kādām metodēm vislabāk samazināt kuņģa vēža risku. Iegūtie rezultāti būs nozīmīgi ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm ar līdzīgu statistiku, kā arī valstīm ārpus Eiropas. Jau šobrīd zinām, ka ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē GISTAR pētījuma dati sniegs būtisku jaunu informāciju. “ uzsvēra profesors Mārcis Leja.
Pētījumā GISTAR iegūtie dati tiek izmantoti arī citos pētījumos:
• TOGAS (Towards Gastric Screening implementation in the European Union jeb Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā);
• EUROHELICAN (Accelerating gastric cancer reduction in Europe through Helicobacter pylori eradication jeb Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar Helicobacter pylori izskaušanu);
• EUCanScreen (European Joint Action on Cancer Screening jeb Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai).
Pirms GISTAR centra atvēršanas Tukumā notika mācības tā darbiniekiem, kuru laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un praksē apguva standartprocedūras.
LU KPMI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins centra darbiniekus iepazīstināja ar datu ievades sistēmām, drošības noteikumiem un datu glabāšanas nosacījumiem, bet LU KPMI vecākā eksperte Aiga Rūdule informēja par īpašajām projekta prasībām, sasniedzamajiem rezultātiem un kvalitātes kontroli, kā arī par pētījuma GISTAR dizainu, mērķiem un uzdevumiem.
Lekciju par iespējām kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanā un Eiropas perspektīvu šajos jautājumos lasīja GISTAR pētījuma zinātniskais vadītājs, LU KPMI direktors, gastroenterologs un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja.
Projekts “Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā” (Towards Gastric Cancer Screening Implementation in the European Union, TOGAS) ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101101252.
Šeit paustie uzskati un viedoklis atspoguļo tikai autora(u) skatījumu un neizsaka nedz Eiropas Savienības, nedz Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (European Health and Digital Executive Agency - HaDEA) nostāju. Eiropas Savienība un finansējumu piešķirošā iestāde par tiem atbildību nenes.
2025. gada 17. jūlijs
GISTAR pētījuma ietvaros Dobelē apsekoti 262 dalībnieki
Pirmoreiz GISTAR pētījuma centrs Dobelē tika atvērts 2016. gadā, deviņus gadus vēlāk pētījuma centrs atvērts otro reizi, kurā līdz 2025. gada 30. jūnijam uz apsekošanu ieradās 262 pētījuma dalībnieki. Pētījuma rezultātus izmantos projektos TOGAS, EUROHELICAN, EUCanScreen un kuņģa vēža skrīninga vadlīniju ieviešanai Eiropas Savienībā.
Ar mērķi atklāt un pierādīt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei augsta vēža izplatības reģionos 2013. gada oktobrī Latvijā tika uzsākts pētījums GISTAR (Gastric cancer prevention study by predicting atrophic gastritis/kuņģa zarnu trakta audzēju novēršanas pētījums, agrīni atklājot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus).
Līdz iekļaušanas perioda beigām - 2023. gadam - tajā piedalījušies 11 223 Latvijas iedzīvotāji. Šo Eiropā unikālo pētījumu, kas notiek tikai Latvijā un līdz šim Latvijas medicīnā ir viens no ilgākajiem un visaptverošākajiem, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā.
Pētījuma GISTAR dalībnieki, kuriem konstatēja kuņģī mītošo baktēriju H.pylori, saņēma ārstēšanas kursu to izskaušanai jeb eradikācijai.
Šobrīd tiek veikta atkārtota dalībnieku apsekošana, kas turpināsies līdz 2026. gada februārim. Aicināšana uz atkārtotu vizīti ir pabeigta Cēsīs (332 dalībnieki), Alūksnē (331 dalībnieks), Ludzā (546 dalībnieki) un Saldū (548 dalībnieki), Rēzeknē(1111 dalībnieki), Jēkabpilī (534 dalībnieki). Pēc pāris mēnešiem tiks uzsākta dalībnieku apsekošana Tukumā un Kuldīgā.
Pētījumā GISTAR iegūtie dati tiek izmantoti arī citos pētījumos:
• TOGAS (Towards Gastric Screening implementation in the European Union jeb Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā);
• EUROHELICAN (Accelerating gastric cancer reduction in Europe through Helicobacter pylori eradication jeb Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar Helicobacter pylori izskaušanu);
• EUCanScreen (European Joint Action on Cancer Screening jeb Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai)
Pirms centra atvēršanas Dobelē notika mācības tā darbiniekiem, kuru laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un praksē apguva standartprocedūras.
Projekts “Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā” (Towards Gastric Cancer Screening Implementation in the European Union, TOGAS) ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101101252.
Šeit paustie uzskati un viedoklis atspoguļo tikai autora(u) skatījumu un neizsaka nedz Eiropas Savienības, nedz Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (European Health and Digital Executive Agency - HaDEA) nostāju. Eiropas Savienība un finansējumu piešķirošā iestāde par tiem atbildību nenes.