2024. gada 25. novembris
Mārcis Leja ASV prezentē Eiropā veiktos pētījumus par vēža izraisītas mirstības samazināšanu
No 20.-21. novembrim Rokvillē, ASV Nacionālais vēža centrs organizēja ikgadējo CISNET (Cancer Intervention and Modelling Network) konsorcija forumu, kurā Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošais pētnieks prof. Leja prezentēja projektos GISTAR, EUROHELICAN un TOGAS paveikto.
CISNET – starptautisks ekspertu tīkls intervenču modelēšanai vēža izraisītas mirstības samazināšanai. Šāda matemātiska modelēšana ļauj noteikt izmaksu efektīvākās stratēģijas pasākumu plānošanai cīņā pret vēzi.
Profesors M.Leja vienā no darba grupām, kas fokusējas uz modelēšanu kuņģa vēža gadījumā (Gastric Cancer Modeling Group), bija uzaicināts prezentēt sasniegtos rezultātus, pievēršoties Latvijā realizētajam GISTAR pētījumam, tā rezultātiem. Savā virtuālajā prezentācijā M.Leja apskatīja ne tikai GISTAR, bet arī citos saistītos ES finansētos pētījumos notiekošo, tostarp EUROHELICAN un TOGAS projektos, pieminot arī tos plānus, kurus paredzēts īstenot EUCanScreen projektā kuņģa vēža prevencijas jomā.
"Prezentācija tika ļoti atzinīgi novērtēta, atzīstot, ka Eiropā veiktie pētījumi ir atļāvuši iegūt datus, kādi ASV pagaidām nav pieejami. Prezentācijā pieminētie jautājumi varētu būt sākums jau šobrīd pastāvošās sadarbības paplašināšanai ar ASV Nacionālo Vēža institūtu un uzsākšanai ar citām ASV pētniecības organizācijām," uzsvēra M.Leja.
2024. gada 4. oktobris
Septembra pēdējā nedēļa iezīmē nozīmīgu pavērsienu EUCanScreen projektā vēža skrīninga uzlabošanai visā Eiropā.
Tā bija izšķiroša Eiropas Vēža skrīninga kopīgās rīcības (JA EUCanScreen) projektam, kas ir veltīts vēža skrīninga sistēmu stiprināšanai visā Eiropā. Projekta mērķis ir glābt dzīvības, savlaicīgi atklājot vēzi. Pasākums uzsvēra projekta galveno mērķi: samazināt mirstības līmeni no vēža, uzlabojot skrīninga praksi un veicinot sadarbību starp Eiropas valstīm.
Foto: Toms Grīnbergs, LU
No 2024. gada 24. līdz 27. septembrim Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Rīgā, vairāk nekā 80 organizācijas un 200 dalībnieku no 28 Eiropas valstīm pulcējās, lai dalītos atziņās un stratēģijās. Projekta koordinatori, kurus vadīja Mārcis Leja no Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (turpmāk tekstā - LU KPMI), veiksmīgi organizēja galvenās sesijas, nodrošinot veiksmīgu nedēļu cīņā pret vēzi.
Apostolos Vantarakis, viens no galvenajiem projekta vadītājiem, uzsvēra: "Vēzis ir atšķirīgs katrā valstī," norādot uz nepieciešamību pielāgot stratēģijas reģionālajiem kontekstiem.
Mārcis Leja, LU KPMI direktors, uzsvēra Latvijas lomu: "Mūsu lielākais izaicinājums ir sekmīgi vadīt projektu visā tā īstenošanas periodā un sasniegt projekta mērķus Eiropas mērogā. Taču ar šo projektu vēlamies arī panākt būtisku progresu tieši Latvijā – vēža apkarošanas jomā tuvoties attīstītāko valstu līmenim, jau esošo krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmu iedzīvināšanu, sagatavoties jaunu, izmaksu ziņā efektīvu un kvalitatīvu plaušu, prostatas un kuņģa vēža skrīninga programmu ieviešanai, attīstīt projekta ietvaros izveidoto apmācības centru infrastruktūru."
Nedēļas laikā notika vairākas nozīmīgas diskusijas, tostarp par:
● Inovāciju lomu vēža skrīningā, kur tika izcelti jauni tehnoloģiju risinājumi, piemēram, mākslīgais intelekts, kas uzlabo agrīnu vēža atklāšanu.
● Sadarbību pāri robežām, kur tika apspriests, kā valstis var dalīties ar labāko pieredzi, lai izveidotu spēcīgākas un efektīvākas skrīninga sistēmas.
● Datu vākšanu un resursu sadales uzlabošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgāku pieeju vēža skrīningam visā Eiropā.
Sesijā, kuru vadīja viena no projekta vadītājām - Urška Ivanuš no Ļubļanas (Slovēnija) - uzsvēra: "Mēs īstenosim tādas skrīninga programmas, kas pazeminās mirstības līmeni no vēža." Viņas izteikumi sakrīt ar plašāku pasākuma tēmu, akcentējot nepieciešamību sistemātiski uzlabot vēža skrīningu, lai nodrošinātu labākus rezultātus dažādu valstu iedzīvotājiem.
Iris Lansdorp-Vogelaar, ERASMUS MC vecākā eksperte un viena no projekta vadītājām, uzsvēra skrīninga regularitātes nozīmi, norādot: "Skrīninga biežums ir cieši saistīts ar nāves gadījumu skaitu no vēža. Jo regulārāk tiek veikts skrīnings, jo lielākas izredzes, ka izdosies glābt cilvēku dzīvības."
Statistika liecina, ka savlaicīga vēža atklāšana ievērojami palielina izdzīvošanas rādītājus, taču vienlīdzīga pieeja skrīningam joprojām nav ieviesta visā Eiropā. Viens no EUCanScreen mērķiem tādēļ ir nodrošināt precīzāku datu vākšanu, lai uzlabotu resursu sadali un paplašinātu pieeju skrīningam.
Kā daļu no savas misijas, EUCanScreen pārstāvji turpinās aicināt veselības aprūpes politikas veidotājus un medicīnas organizāciju pārstāvjus atbalstīt šo būtisko darbu.
Izteiktie viedokļi un viedokļi ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai HADEA viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde nevar būt atbildīga par tiem.
2024. gada 19. septembrī
Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts vada vērienīgu vēža skrīninga projektu “EUCanScreen”, tajā iesaistītas 29 valstis
2024. gada 24.-27. septembrī Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) rīkos “EUCanScreen” projekta atklāšanas pasākumu. Šis projekts, kas apvieno 97 institūcijas no 29 valstīm, ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Komisijas iniciatīvām vēža apkarošanas jomā. Pasākuma laikā LU Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā, medicīnas un veselības aprūpes speciālisti diskutēs par to, kā uzlabot vēža skrīninga un profilakses efektivitāti visā Eiropā.
2022. gadā Eiropas Savienības valstīs konstatēti 2,7 miljoni jauni vēžu saslimstības gadījumi, un Latvija ir viena no tām valstīm, kur mirstības rādītājs ir visaugstākais. Tādēļ Latvijā vēža agrīna diagnostika ir būtisks izaicinājums. Pilnveidojot zināšanas par vēža skrīningu, tā rezultātā – sakārtojot un precizējot nacionālās vēža skrīninga programmas, var ievērojami uzlabot sabiedrības veselību un samazināt vēža izraisīto nāves gadījumu skaitu. Turklāt Latvijai tā ir iespēja mācīties no citām valstīm, lai pārņemtu to pieredzi.
“EUCanScreen projekta īstenošana nodrošinās būtisku progresu, uzlabojot vēža skrīninga programmu efektivitāti un izlīdzinot to realizāciju Eiropas valstu starpā. Projekts sniedz mums arī unikālu iespēju veidot ciešāku sadarbību starp valstu un reģionālajām institūcijām Eiropas mērogā, uzlabojot mūsu spējas uzveikt vēzi ar sistemātisku un koordinētu pieeju,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.
“EUCanScreen” projekta mērķis ir veicināt pieejamu un efektīvu skrīningu visās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Lai to panāktu, viena no projekta prioritātēm ir palielināt sabiedrības izpratni par agrīnas diagnostikas nozīmi. Vēl cita prioritāte ir izstrādāt jaunas plaušu un kuņģa vēža skrīninga metodes. Tādēļ, sadarbojoties ar Latvijas vadošajām veselības nozares institūcijām, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), tiks uzlabotas pašreizējās skrīninga programmas un nodrošināts plašāks sabiedrības iesaistījums.
“Projektā būtiska uzmanība tiks pievērsta Eiropā noteiktajiem kvalitētes kritērijiem atbilstoša krūts, dzemdes kakla un kolorektālā (zarnu) skrīninga nodrošināšanai visās ES dalībvalstīs, un arī trīs jaunu vēža skrīninga programmu (kuņģa, prostatas un plaušu) pakāpeniskai ieviešanas uzsākšanai,” norāda institūta vadītājs prof. Mārcis Leja.
Projektā īpaša uzmanība tiek pievērsta četriem izplatītākajiem vēža veidiem – krūts, dzemdes kakla, kolorektālā un prostatas vēža – agrīnu diagnostiku.
Projekts "Implementation of cancer screening programmes (EUCanScreen)", LU reģistrācijas Nr. ZD2024/21709, finansēts no Eiropas Savienības EU4Health programmas, Granta līgums Nr. 101162959.
2024. gada 16. septembrī
Eksperti atzinīgi novērtē GISTAR pētījumā paveikto
Photo by Nick Karvounis on Unsplash
2024. gada 10. septembrī Porto, Portugālē notika GISTAR pētījuma Datu un drošības uzraudzības padomes tikšanās, lai apspriestu līdz šim projektā paveikto. Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīna institūta pārstāvji, kuri vada šo Eiropā un pasaulē unikālo pētījumu, ziņoja par pētījuma gaitu un drošības un privātuma prakšu ievērošanu datu apstrādē un darbā ar pētījuma dalībniekiem.
Padomes tikšanās piedalījās arī GISTAR pētījumā iesaistītie pētnieki: LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts pētnieki prof. Mārcis Leja, Inese Poļaka, Danute Ražuka-Ebela, Starptautiskās vēža izpētes aģentūras (Pasaules Veselības organizācija) pētniece Jin Young Park un projekta GISTAR koordinatore Līga Krauze.
GISTAR ir daudzcentru randomizēts pētījums kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanai, veicot Helicobacter pylori (H. pylori) eradikāciju un nosakot pepsinogēnu līmeni. Ar tā palīdzību tiek meklētas jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās. Pētījumu, kas notiek tikai Latvijā, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts.
Tikšanās laikā GISTAR pētījuma Datu un drošības uzraudzības padome atzinīgi novērtēja visas komandas līdz šim paveikto, kā arī veiksmīgo darbu, ievērojot pacientu intereses, drošību un privātumu, kā arī ieteica turpināt pētījumā plānoto iekļauto dalībnieku novērošanu.
GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un tas guvis starptautisku ievērību. Daļa dalībnieku GISTAR pētījumā bija saņēmuši ārstēšanas kursu H. pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tiek veikts speciāls elptests lai noteiktu, vai izskaušana bijusi veiksmīga. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās tuvākā nākotnē tiks noteikti dažādi ar iekaisumu un vielmaiņu saistīti parametri. Šīs analīzes tiks veiktas arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms pieciem līdz vienpadsmit gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai izmaiņām asins analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda sakarība ar H. pylori izskaušanas medikamentu lietošanu. Tāpat arī tiks izvērtēts, vai ir kādas sakarības ar to, ka H. pylori infekcija netiek ārstēta.
Latvijas iedzīvotāju iekļaušana GISTAR pētījumā sākās 2013. g. oktobrī un turpinājās līdz 2023. g. augustam. Tajā tika iekļauti kopumā 11223 dalībnieki. To apsekošana tika uzsākta 2023. gada martā un ilgs līdz 2026. gada februārim Eiropas savienības atbalstīto projektu EUROHELICAN un TOGAS ietvaros.
No 2023. gada pavasara darbību uzsākuši un beiguši pētījuma centri Ludzā, Alūksnē, Cēsīs un Saldū, kuros uz apsekošanu aicināti GISTAR dalībnieki, kas pētījumā iekļauti no 2013. līdz 2015. gadam. Šobrīd darbību turpina centrs Rēzeknē un 5. septembrī atvērts centrs Madonā. Kopumā uz apsekošanu pētījuma centros ieradušies vairāk nekā 2000 cilvēku. Šobrīd norit apjomīgs darbs ar datiem un to analīzi.
GISTAR pētījuma Datu un drošības uzraudzības padome dalībnieki ir eksperti medicīnas un ar to saistīto datu apstrādes un procesu jomās:
• Priekšsēdētāja Īrisa Lansdorpa-Fogelāra (Iris Lansdorp-Vogelaar) ir Roterdamas Erasmus universitātes asociētā profesore, skrīninga novērtēšanas un modelēšanas eksperte;
• Mangešs Torats (Mangesh Thorat) ir Londonas Universitātes pētnieks vēža prevencijas jomā;
• Hosē Mašadu (José C. Machado) ir Porto Universitātes profesors, molekulārās patoloģijas un imunoloģijas eksperts;
• Kolms Omoreins (Colm O’Morain) no Trinity koledžas Dublinā ir emeritēts profesors klīniskajā medicīnā;
• Jans Bornšeins (Jan Bornschein) ir Oksfordas universitātes eksperts gastroenteroloģijas jomā;
• Fatima Karneiro (Fátima Carneiro) ir patoloģijas eksperte no Porto Universitātes;
• Manona Špāndere (Manon Spaander) ir kuņģa-zarnu trakta onkoloģijas profesore Roterdamas Erasmus universitātē.
2024. gada 12. septembrī
Latvijai jābūt līderei kuņģa vēža prevencijas programmās Eiropā, taču pagaidām skaidra rīcības plāna nav
12. septembrī Porto, Portugālē notiek projekta "Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā"(“Towards gastric cancer screening implementation in the European Union”, saīsinājumā - TOGAS), ko vada Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (KPMI), otrā konference par kuņģa vēža skrīningu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu veselības politikas veidotājiem, pētniekiem un medicīnas speciālistiem. Konferencē piedalās dalībnieki no 27 valstīm.
Latvija spilgti iezīmējas pasaules kartē. To turpmāk labi zinās gan Japānas, Korejas, Ķīnas, kā arī Latīņamerikas un ASV speciālisti. Diemžēl ne pozitīvā ziņā. Ne vienā vien lektoru prezentācijā no dažādām pasaules valstīm sarkani izcelta tika Latvijas nelabvēlīgā situācija kuņģa vēža jomā, vienlaikus augstu novērtējot mūsu pētnieku zinātnē sasniegto, kas turpmāk palīdzēs uzlabot sabiedrības veselības pasākumus gan Eiropā, gan arī ārpus.
Konferencē dalībnieki atzina, ka Latvija gan Eiropas, gan pasaules mērogā ir viena no valstīm ar visaugstāko kuņģa vēža saslimstību, pat situācijā, kad saslimušo skaits samazinās. Līdz ar to, būtu sagaidāms, ka prevencijas pasākumu ieviešanai vajadzētu būt ar visaugstāko efektivitāti, salīdzinot ar citām valstīm ES.
Šī iemesla dēļ Latvijai būtu jāieņem vadošā loma Eiropā ne tikai pētniecībā, bet arī ieviešot kuņģa vēža prevencijas programmas reālā dzīvē. Tomēr pagaidām tas nav noticis.
Lai gan konferencē par kuņģa vēža prevenciju piedalās ievērojams skaits Latvijas profesionāļu un pētnieku, kuri iepazīstināja ar paveikto šajā jomā, tajā nav pārstāvēti Latvijas oficiālo institūciju pārstāvji ar pilnvarām pieņemt lēmumus par kuņģa vēža skrīninga programmu ieviešanu valstī.
Šobrīd Horvātija, Lietuva, Portugāle izskata iespēju ieviest kuņģa vēža skrīningu; vēl papildus citas ES valstis uzskata skrīninga ieviešamu par mērķtiecīgu. Latvijā ar augstāku saslimstību pagaidām jautājums nav ticis izskatīts.
“Latvija pašlaik vada Eiropas līmeņa projektu TOGAS, kura mērķis ir apkopot trūkstošos datus un izstrādāt ieteikumus organizēta kuņģa vēža skrīninga ieviešanai Eiropas valstīs ar visaugstāko saslimstību. Latvija šajā sarakstā ir viena no līderēm, un būtu tikai loģiski, ja valsts rīkotos aktīvāk arī prevencijas programmu ieviešanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka valsts apmaksāta skrīninga programmas nepieciešami pragmatiski plānot. Šim mērķim realizējami arī pilotpētījumi. Varu tikai ieteikt tādus plānot jaunajā Onkoloģijas plāna realizēšanas periodam” sacīja LU KPMI direktors, profesors Mārcis Leja.
Par TOGAS: Projekta, kurā piedalās 20 partneri no 14 valstīm, mērķis ir izstrādāt ieteikumus kuņģa vēža skrīninga ieviešanai ES valstīs. Lai to sasniegtu, plānots veikt trīs plaša mēroga pilotpētījumus, ar kuru palīdzību 36 mēnešu laikā tiks attīstīti dažādi kuņģa vēža skrīninga un agrīnas diagnostikas aspekti. Vienlaicīgi tiks izstrādātas arī medicīnas ētikas normām atbilstošas un izmaksu efektīvas vadlīnijas veiksmīga skrīninga ieviešanai. Tas nepieciešams, jo Eiropā pašlaik trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas Helicobacter pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%, tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.
2024. gada 10. septembrī
Kur mēs esam ar kuņģa vēža skrīningu Eiropā 2024. gadā?
Vadošais gastroenteroloģijas žurnāls GUT* ir publicējis profesora Mārča Lejas rakstu par kuņģa vēža skrīninga statusu un perspektīvām Eiropā.
Lai gan Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest kuņģa vēža skrīningu, vadlīnijas par to, kā īstenot šo procesu, vēl ir jāizstrādā. Stratēģija "meklēt un ārstēt" attiecībā uz Helicobacter pylori, proti, aktīva infekcijas klātbūtnes meklēšana ar mērķi to iznīcināt, ja tests ir pozitīvs, ir visperspektīvākā stratēģija Eiropai. Rakstā arī sniegts īss ieskats par pašreizējiem ieviešanas pētījumiem Eiropā: GISTAR, Eurohelican, TOGAS, EUCanScreen.
KOPSAVILKUMS
- Kuņģa vēža gadījumu absolūtais skaits Eiropā katru gadu pieaug. Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest kuņģa vēža skrīningu valstīs vai reģionos ar augstu kuņģa vēža saslimstību un mirstības rādītājiem. Tomēr līdz 2024. gadam Eiropā nav uzsākta neviena organizēta kuņģa vēža skrīninga programma.
- Ir vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža slogu, taču *Helicobacter pylori* (H. pylori) infekcijas "meklēt un ārstēt" stratēģija šķiet vispiemērotākā Eiropai. Jāatzīmē, ka šī stratēģija būtu saistīta ar pastiprinātu antibiotiku lietošanu.
- Eiropas Savienībā ir ieteicams tikai organizēts uz populāciju balstīts vēža skrīnings, tādēļ arī kuņģa vēža skrīningam ir jāatbilst organizētas skrīninga programmas kritērijiem. Šajā sakarā jāņem vērā vairāki skrīninga organizācijas aspekti pirms pilnīgas kuņģa vēža profilakses ieviešanas Eiropā; starp tiem ir mērķa grupas vecuma diapazons, testu veidi, H. pylori izskaušanas režīmi un uzraudzības stratēģijas. Pašlaik tiek sagaidīts, ka tādi projekti kā GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen sniegs nepieciešamos pierādījumus. Atsauksmes no lēmumu pieņēmējiem un potenciālajām mērķa grupām, tostarp neaizsargātām populācijām, būs svarīgas programmas plānošanai.
- Šajā rakstā sniegts pārskats par Eiropas iestāžu nesenajiem lēmumiem, progresu kuņģa vēža skrīninga īstenošanā Eiropā un gaidāmajiem izaicinājumiem. Visbeidzot, tiek piedāvāts iespējams algoritms kuņģa vēža skrīningam Eiropā.
*Gut ir vadošais starptautiskais gastroenteroloģijas un hepatoloģijas žurnāls, kuram ir izveidojusies reputācija, jo tas publicē pirmklasīgus klīniskos pētījumus par gremošanas traktu, aknām, žults vadiem un aizkuņģa dziedzeri. Gut piedāvā aktuālu, autoritatīvu un uz klīnisko praksi orientētu saturu visās gastroenteroloģijas un hepatoloģijas jomās. Regulāri tiek publicēti arī raksti, kas apraksta jaunus slimību mehānismus un jaunas diagnostikas un ārstēšanas stratēģijas, kuras, visticamāk, tuvākajā nākotnē ietekmēs klīnisko praksi, un tos veido vadošie speciālisti.
Visu rakstu varat izlasīt šeit: https://gut.bmj.com/content/early/2024/09/04/gutjnl-2024-332705.full
2024. gada 5. septembrī
TOGAS projekta ietvaros Madonā atklāja GISTAR pētījuma centru
Mācību laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un visu standartprocedūru apguvi praksē.
GISTAR pētījums ir unikāls Eiropā un ir guvis arī starptautisku ievērību. Šobrīd notiek tā dalībnieku apsekošana Eiropas Komisijas atbalstītā projekta TOGAS projekta ietvaros.
Microsoft Teams vidē lekciju par iespējām kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanā un Eiropas perspektīvu šajos jautājumos lasīja GISTAR pētījuma zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) direktors, gastroenterologs un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja.
LU KPMI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins centra darbiniekus iepazīstināja ar datu ievades sistēmām, drošības noteikumiem un datu glabāšanas nosacījumiem, bet LU KPMI vecākā eksperte Aiga Rūdule informēja par īpašajām projekta prasībām, sasniedzamajiem rezultātiem un kvalitātes kontroli, kā arī par pētījuma GISTAR dizainu, mērķiem un uzdevumiem.
Paredzams, ka projekta gaitā iegūtie rezultāti palīdzēs ekspertiem izstrādāt vadlīnijas un politikas izstrādātājiem iestrādāt H.pylori testēšanas un izskaušanas stratēģiju veselības aprūpes prioritātēs, tādējādi mazinot saslimstību ar kuņģa vēzi Eiropā.
Latvijā projektu īsteno Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI). Galvenie sadarbības partneri: Slovēnijas Nacionālais Sabiedrības veselības institūts (The National Institute of Public Health - NIJZ), Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (International Agency for Research on Cancer of the World Health Organizations - IARC/WHO Francija), Nantes universitātes slimnīca (Nantes University Hospital, Francija) un Mariboras Dr. Ādolfa Drolca Kopienas veselības aprūpes centrs (Community Healthcare Center dr. Adolf Drolc Maribor, Slovēnija). Projekts turpināsies līdz 2025. gada aprīļa beigām.
Par projektu TOGAS - https://www.togas.lu.lv/
2024. gada 20. augustā
M. Lejam Dienvidāfrikā pasniedz atzinību par atbalstu zinātnē
2024.gada 16. — 17. augustā Keiptaunā, Dienvidāfrikā notika 1. Starptautiskā Āfrikas Helikobaktērijas un mikrobiotas pētniecības grupas (AHMSG) inaugurācijas konference, kurā tika pasniegta atzinība četriem zinātniekiem par atbalstu. Viens no tiem - LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja.
Šī grupa tika izveidota pirms diviem gadiem Nigērijā, sekojot Eiropas labajai pieredzei, konkrēti – Eiropas Helikobaktērijas un mikrobiotas pētniecības grupas paraugam. Dibināšanā piedalījās arī divi Eiropas grupas pārstāvji, viens no viņiem – no Latvijas – profesors Mārcis Leja. Pēc grupas izveides sekoja darbs pie pirmo Āfrikas vadlīniju izstrādes, un šajā darbā arī piedalījās Eiropas pārstāvji.
Dokuments tika publicēts šī gada sākumā žurnālā Digestive Diseases. Šogad jau ārpus Āfrikas esošo valstu pārstāvniecība konferencē bija plašāka – piedalījās arī Japānas un ASV zinātnieki. Grupas iniciatīvas autori pasniedza savas atzinības četriem viesiem par atbalstu Āfrikas valstu iniciatīvai, viens no tiem bija arī M. Leja. Tika pārrunāta tā pieredze, tajā skaitā arī — Latvijas, kurā eksperti ir gatavi dalīties ar speciālistiem Āfrikas kontinentā. Savā ziņojumā M. Leja sniedza ieskatu GISTAR, Eurohelican, TOGAS, EUCanSCreen projektu norisē.
2024. gada 1. augustā
Saldū sekmīgi īstenots viens no Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadītā GISTAR pētījuma posmiem, apsekoti 548 dalībnieki
Pirmoreiz pētījuma centrs Saldū tika atvērts 2015. gadā, deviņus gadus vēlāk pētījuma centrs atvērts otro reizi, kurā līdz 2024. gada jūlija beigām uz apsekošanu ieradās 548 GISTAR dalībnieki.
Pētījuma dalībniekiem tika ievākta dažāda veida informācija par gremošanas sistēmas, sirds un metabolu slimību notikumiem kopš pirmās vizītes, dzīvesveidu un ēšanas paradumiem un daudziem citiem jautājumiem.
GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un tas guvis starptautisku ievērību. Daļa dalībnieku GISTAR pētījumā bija saņēmuši ārstēšanas kursu H. pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tika veikts speciāls elptests lai noteiktu, vai izskaušana bijusi veiksmīga. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās tuvākā nākotnē tiks noteikti dažādi ar iekaisumu un vielmaiņu saistīti parametri. Šīs analīzes tiks veiktas arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms deviņiem gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai starp izmaiņām analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda sakarība ar H. pylori izskaušanas medikamentu lietošanu. Tāpat arī tiks izvērtēts, vai ir kādas sakarības ar to, ka H. pylori infekcija netiek ārstēta.
Visiem dalībniekiem tika piedāvāts veikt fēču imūnķīmisko testu lai noteiktu slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos un tiem, kam bija pozitīvs tests, tika ieteikts veikts kolonoskopiju jeb resnās zarnas izmeklēšanu. Šī izmeklējuma laikā var konstatēt polipus jeb veidojumus, kuru noņemšana mazina resnās zarnas vēža attīstības risku.
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, gastroenteroloģe Dr. med Danute Ražuka-Ebela stāsta: “No 2023. gada pavasara darbību uzsākuši un beiguši pētījuma centri Ludzā, Alūksnē, Cēsīs un Saldū, kuros uz apsekošanu aicināti GISTAR dalībnieki, kas pētījumā iekļauti no 2014. un 2015. gada. Šobrīd darbību turpina centrs Rēzeknē. Kopumā uz apsekošanu pētījuma centros ieradušies vairāk nekā 2000 cilvēku (Ludzā 546, Alūksnē 331, Cēsīs 332, Saldū 548, Rēzeknē 340). Šobrīd norit apjomīgs darbs ar datiem un to analīzi. Esam ļoti pateicīgi pētījuma dalībniekiem par ieguldīto laiku kopīga mērķa vārdā.”
Par GISTAR: Tas daudzcentru randomizēts pētījums kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanai, veicot baktērijas H. pylori eradikāciju jeb izskaušanu un nosakot pepsinogēnu līmeni. Latvijā pētījums norisinās kopš 2013. gada.
Projekts “Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar H. pylori izskaušanu” (saīsinājumā – EUROHELICAN) ir ES programmas “ES – veselībai” (EU4Health) atbalstīts projekts. Tā ietvaros tiek izvērtēta populācijā balstīta baktērijas H. pylori testēšanas un izskaušanas stratēģija. Infekcija ar H. pylori būtiski palielina risku saslimt ar kuņģa vēzi: vairums kuņģa vēža gadījumu ir saistīti ar šo infekciju. Projekta ietvaros tiek izvērtēts H. pylori testēšanas un izskaušanas stratēģijas izmantojums populācijas līmenī un dažādi stratēģijas aspekti. Slovēnijā tiek pētīts šīs stratēģijas izmantojums jaunu cilvēku vidū. Latvijā izvērtē šīs stratēģijas efektus ilgtermiņā, apsekojot GISTAR pētījuma dalībniekus.
Latvijā projektu EUROHELICAN vada Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts sadarbībā ar Slovēnijas Nacionālo Sabiedrības veselības institūtu (The National Institute of Public Health – NIJZ), Pasaules Veselības Organizācijas Starptautisko Vēža izpētes aģentūru (International Agency for Research on Cancer of the World Health Organization – IARC/WHO Francija), Nantes Universitātes slimnīcu (Nantes University Hospital, Francija) un Mariboras Dr. Ādolfa Drolca Kopienas veselības aprūpes centru (Community Healthcare Center Dr. Adolf Drolc Maribor, Slovēnija). Projekts turpināsies līdz 2025. gada aprīļa beigām.
Vairāk par projektu EUROHELICAN: www.kpmi.lu.lv/petnieciba/petniecibas-projekti/eurohelican/
2024.07.09.
Latvijā pirmo reizi uzsāk TOGAS pētījumu, pirmais centrs atvērts 
Rēzeknē
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts, kurš ir pētījuma TOGAS – Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā (Towards Gastric Cancer screening) vadošais partneris, Rēzeknē uzsācis pētījumu “Helicobacter pylori” infekcijas noteikšana un ārstēšana jaunu cilvēku populācijā”.
Foto: Matīss Markovskis
Pētījums ilgs līdz 01.04.2026. gadam. Tajā paredzēts iekļaut 300-400 dalībniekus vecumā no 30-34 gadiem.
“Projekta TOGAS mērķis ir izstrādāt ieteikumus kuņģa vēža skrīninga ieviešanai ES valstīs. Lai to sasniegtu, tiek veikti trīs plaša mēroga pilotpētījumi, ar kuru palīdzību 36 mēnešu laikā tiek attīstīti dažādi kuņģa vēža skrīninga un agrīnas diagnostikas aspekti.,” sacīja LU KPMI pētniece Linda Mežmale.
Šāda veida pētījumi ir nepieciešami, jo Eiropā pašlaik trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas Helicobacter pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40 %, tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.
Pilotpētījums - “Helicobacter pylori infekcijas noteikšana un ārstēšana jaunu cilvēku populācijā” ir daļa no starptautiska projekta “Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā” (Towards Gastric Cancer Screening Implementation in the European Union, TOGAS), kura mērķis ir izstrādāt ieteikumus kuņģa vēža skrīninga ieviešanai Eiropas Savienības (ES) valstīs. Šis pilotpētījums tiks realizēts ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīts (Slovēnijā, Īrijā, Horvātijā, Polijā, Rumānijā).
Pētījuma mērķis ir novērtēt uz populāciju balstītu H. pylori testa un ārstēšanas stratēģiju jaunu cilvēku populācijā kuņģa vēža profilaksei.
Pētījuma laikā paredzēts veikt H. pylori noteikšanu un baktērijas izskaušanu 30-34 gadus jaunu iedzīvotāju grupā. Balstoties uz iegūtiem rezultātiem tiks analizēts aicināto indivīdu dalības līmenis pētījumā, novērtēta H. pylori eradikācijas terapijas un tās blakusparādības. Šī pētījuma rezultāti sniegs būtisku informāciju, kas nepieciešama kuņģa vēža skrīninga programmas stratēģijas izstrādei un ieviešanai Eiropas Savienībā. Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras eksperti izstrādās rekomendācijas kuņģa vēža profilakses pasākumu ieviešanai un to efektivitātes izvērtēšanai Eiropas līmenī. Izveidotās vadlīnijas un rekomendācijas Eiropas valstīm palīdzēs iekļaut šos kuņģa vēža profilakses pasākumus savās veselības aprūpes prioritātēs.
Par kuņģa vēzi
Kuņģa vēzis ir piektais izplatītākais un ceturtais nāvējošākais vēža paveids pasaulē. 2020. gadā atklāti aptuveni miljons jaunu kuņģa vēža gadījumu, un miruši gandrīz 800 000 cilvēku. Visaugstākie kuņģa vēža saslimstības rādītāji pasaulē pēc Austrumāzijas ir Centrāleiropā un Austrumeiropā. Šajos reģionos kuņģa vēzis visbiežāk tiek atklāts novēloti, līdz ar to varbūtība, ka pacienti izdzīvos turpmākos piecus gadus, ir ievērojami sliktāka - tikai 19-30% gadījumu. Neskatoties uz pēdējo gadu sasniegumiem vēža terapijā, lielākajā daļā Eiropas valstu piecu gadu dzīvildzes rādītāji pēdējās desmitgadēs nav būtiski uzlabojušies.
Par LU KPMI
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) tika izveidots 2016. gada nogalē, pamatojoties uz vienošanos starp Latvijas Universitāti un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Septiņu gadu laikā tā pētniecības jomas ir būtiski paplašinājušās – šobrīd institūts piedalās pētījumos sabiedrības veselības un slimību profilakses jomā, skrīninga un onkoprofilakses pētījumos, pēta gaistošo marķieru nozīmi slimību diagnostikā, veic cilvēka mikrobioma izpēti, attīsta biobanku un ar to saistītos pētījumus, ir pievērsies biomedicīnas pētījumu ētikas jautājumiem, veic infekciju izpēti un laboratorās diagnostikas metožu izstrādi. LU KPMI turpina īstenot savu misiju: uzlabot indivīdu un sabiedrības veselību, izmantojot zinātniskās izziņas procesa rezultātus, ko nodrošina kompetenta institūta komanda. Būtiska sasniegtā rezultāta atslēga ir veiksmīga sadarbība – gan ar Latvijas pētniecības organizācijām un medicīnas iestādēm, gan arī ar ārvalstu partneriem.
Projekts “Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā” (Towards Gastric Cancer Screening Implementation in the European Union, TOGAS) ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101101252.
Šeit paustie uzskati un viedoklis atspoguļo tikai autora(u) skatījumu un neizsaka nedz Eiropas Savienības, nedz Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (European Health and Digital Executive Agency - HaDEA) nostāju. Eiropas Savienība un finansējumu piešķirošā iestāde par tiem atbildību nenes.
2024. gada 19. jūnijā
EUCanScreen projekta atklāšanas pasākumā vienojas par pirmajiem praktiskajiem uzdevumiem Vēža skrīninga programmu ieviešanai Eiropā. Prioritāte – nevienlīdzības mazināšana
19. jūnijā notika projekta “Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai” (EUCanScreen) atklāšanas pasākums, kurā 29 Eiropas valstu pārstāvji vienojās par pirmajām veicamajām darbībām, lai visās Eiropas valstīs ieviestu efektīvu vēža profilaksi un agrīnu diagnosticēšanu, izmantojot vienādas, pierādījumos balstītas skrīninga metodes, īpaši akcentējot nevienlīdzības mazināšanu Eiropas valstu vidū.
Projekta EUCanScreen atklāšanas pasākuma dalībnieki apsprieda veicamos pasākumus visās 11 darba grupās un gandrīz 60 uzdevumos. Projektā iesaistītie partneri bija vienisprātis, ka starp prioritātēm izvirzāma vienotu vēža skrīninga programmu vadlīniju izstrāde, jo katrā projekta dalībvalstī vadlīniju izstrāde un to ieviešana ir dažādās izstrādes stadijās. Mēdz atšķirties skrīninga datu iegūšanai un uzglabāšanai izmantotās informācijas sistēmas, piemēram, dažas platformas neļauj iegūt un apstrādāt visus datus, kas nepieciešami kvalitātes rādītāju uzraudzībai, kā arī atšķiras dažādu programmu kvalitātes nodrošināšana, kas neatbilst ES pamatnostādnēm. Arī vienotas speciālistu apmācību programmas ieviešana, lai skrīninga veikšana un pacientu izmeklēšana būtu vienāda gan visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan citās projektā iesaistītajās Eiropas valstīs, tika norādīta kā viena no prioritātēm. Tāpat arī jāveic izmaksu efektivitātes modelēšana optimālas vienotas pieejas izstrādāšanai.
Atklāšanas pasākumā, Mari Nygård (Norvēģija), projekta darba grupas “Vēža skrīninga šķēršļu un veicinātāju noteikšana” vadītāja un zinātniskā koordinatore, uzsvēra, ka Eiropas valstu vidū vēža skrīninga jomā novērojama daudzpakāpju nevienlīdzība.
Pirmkārt, būtiski atšķiras gan iedzīvotājiem pieejamais valsts apmaksātais vēža skrīninga un ārtēšanas pakalpojumu līmenis, gan to kvalitāte. Otrkārt, valstīs ar lielāku kvalitatīvu pakalpojumu nodrošinājumu bieži arī pakalpojumu pieejamība ir labāka, tādējādi tikai pastiprinot nevienlīdzību starp Eiropas valstu iedzīvotāju iespējām saņemt ātru un kvalitatīvu vēža diagnosticēšanu un ārstēšanu. Lai samazinātu šo nevienlīdzību, ir nepieciešami kompleksi pasākumi, jo tikai ar identisku un efektīvu instrumentu nodrošināšanu, piemēram, vienādas pacientu informēšanas sistēmas ieviešanu, situāciju valstīs ar zemu vēža ārstēšanas pieejamības līmeni uzlabot neizdosies. Tādēļ ceļš uz agrīnu un vienlīdzīgu vēža diagnosticēšanu veicams uzlabojot gan skrīninga pieejamību, gan kvalitāti, gan nepieciešamos instrumentus efektīvai vēža saslimšanas profilaksei un diagnostikai, kā arī palielinot ārstēšanas pakalpojumu pieejamību.
Projekta atklāšanas pasākums jeb t.s. Kick-off sanāksme notika tiešsaistē, kopumā piedaloties ap 240 dalībniekiem.
Par EUCanScreen: Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadībā 29 valstu (tajā skaitā 25 ES dalībvalstu, kā arī Ukrainas, Norvēģijas, Islandes un Moldovas) Veselības ministriju nominētas iestādes - universitātes, slimnīcas un pētniecības organizācijas, veidojot 97 institūciju partnerību, uzsākušas īstenot Eiropas Savienības rīcības programmas veselības jomā “ES-veselībai” (EU4Health programme 2021 – 2027) projektu “Vienotā rīcība vēža skrīninga programmas ieviešanai” (EUCanScreen, Implementation of cancer screening programmes). Latvijā projekts tiks īstenots sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, Rīgas Stradiņa universitāti un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcu.
Šis ir lielākais EK Vienotās rīcības (Joint Action) projekts, kuru jebkad vadījusi Latvijas organizācija, šajā gadījumā, LU. LU KPMI ir atbildīgs gan par visa projekta veiksmīgu realizāciju un administratīvajiem jautājumiem, gan arī iesaistīts visās projekta darba pakās, kas ir saistītas ar vēža skrīninga ilgtspējas analīzi un rekomendāciju izstrādi.
2024. gada 27. martā
EUROHELICAN projekta ietvaros Rēzeknē atklāja GISTAR pētījuma centru, kurā notika arī apmācības topošajiem centra darbiniekiem
GISTAR ir daudzcentru randomizēts pētījums kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanai, veicot H. pylori eradikāciju un nosakot pepsinogēnu līmeni, kas Latvijā notiek kopš 2013. gada.
GISTAR pētījums ir unikāls Eiropā un ir guvis arī starptautisku ievērību. Šobrīd notiek tā dalībnieku apsekošana Eiropas Komisijas “ES Veselībai”(EU4HEALTH) programmas atbalstītā projekta EUROHELICAN un tuvākā nākotnē arī TOGAS projekta ietvaros.
“GISTAR pētījuma dati sniegs būtisku informāciju, kas nepieciešama kuņģa vēža novēršanas stratēģiju izstrādei Eiropā. Pavisam pētījumā iesaistīti vairāk nekā 11 000 dalībnieku dažādos Latvijas reģionos. Ir svarīgi, ka dalībnieki ierodas uz apsekošanu, kas norit pašlaik, jo salīdzinot informāciju, kas tiks iegūta šobrīd, ar to, kas iegūta pirms 5 līdz 10 gadiem, paveras jaunas iespējas rast atbildes uz jautājumiem, kas aktuāli ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē,” sacīja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece Dr.med. Danute Ražuka-Ebela.
Mācību laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un visu standartprocedūru apguvi praksē.
27. martā Microsoft Teams vidē lekciju par iespējām kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanā un Eiropas perspektīvu šajos jautājumos lasīja GISTAR pētījuma zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) direktors, gastroenterologs un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja.
LU KPMI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins centra darbiniekus iepazīstināja ar datu ievades sistēmām, drošības noteikumiem un datu glabāšanas nosacījumiem, bet LU KPMI vecākā eksperte Aiga Rūdule informēja par īpašajām EU4Health programmas un projekta EUROHELICAN prasībām, sasniedzamajiem rezultātiem un kvalitātes kontroli, kā arī par pētījuma GISTAR dizainu, mērķiem un uzdevumiem.
Projekts “Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar H.pylori izskaušanu” jeb saīsinājumā EUROHELICAN ir ES programmas ES – veselībai (EU4Health) atbalstīts projekts. Tā ietvaros tiks izvērtēta populācijā balstīta baktērijas H.pylori testēšanas un izskaušanas stratēģija. Savukārt Latvijā, balstoties uz jau iepriekš veiktās izpētes, tiek veikta H.pylori testēšanas un baktērijas izskaušanas stratēģijas ilgtermiņa ietekmes analīze.
Paredzams, ka projekta gaitā iegūtie rezultāti palīdzēs ekspertiem izstrādāt vadlīnijas un politikas izstrādātājiem iestrādāt H.pylori testēšanas un izskaušanas stratēģiju veselības aprūpes prioritātēs, tādējādi mazinot saslimstību ar kuņģa vēzi Eiropā.
Latvijā projektu īsteno Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI). Galvenie sadarbības partneri: Slovēnijas Nacionālais Sabiedrības veselības institūts (The National Institute of Public Health - NIJZ), Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (International Agency for Research on Cancer of the World Health Organizations - IARC/WHO Francija), Nantes universitātes slimnīca (Nantes University Hospital, Francija) un Mariboras Dr. Ādolfa Drolca Kopienas veselības aprūpes centrs (Community Healthcare Center dr. Adolf Drolc Maribor, Slovēnija). Projekts turpināsies līdz 2025. gada aprīļa beigām.
Vairāk informācijas: https://www.gistar.eu/S%C4%81kums/Par-Gistar
Labprātīgi piedalīties zinātniskajā projektā, ko uzsāka, 2013. gadā, aicināja veselus indivīdus vecumā no 40 līdz 64 gadiem. Dalībnieki pēc nejaušības principa tika iedalīti kontroles un intervences grupās. Dalībnieki aizpildīja anketu, kas apkopo pamatrādītājus, dzīvesveida paradumus, kā arī slimību vēsturi. Intervences grupas dalībniekiem tika noteikta H. pylori infekcijas klātbūtne un pepsinogēni asins analīzēs. Dalībniekiem ar H. pylori infekciju tika piedāvāts veikt baktērijas izskaušanu. Tiem, kuriem bija pazemināti pepsinogēnu rādītāji (norāda uz iespējamām kuņģa gļotādas izmaiņām, kuras saistītas ar palielinātu vēža attīstības risku) tika piedāvāts veikt augšējo endoskopiju jeb gastroskopiju. Visiem pētījuma dalībniekiem tika piedāvāts noteikt slēptās asinis izkārnījumos kolorektāla vēža skrīninga nolūkā un pozitīva testa gadījumā šie indivīdi tika aicināti uz kolonoskopiju. Kopš pirmā dalībnieka iekļaušanas ir pagājuši jau vairāk, nekā 10 gadi, un šobrīd notiek dalībnieku apsekošana.
Kolorektālais (resnās un taisnās zarnas) vēzis un kuņģa vēzis ir visplašāk izplatītie gremošanas sistēmas audzēji. Daudzus no vēža gadījumiem ir iespējams novērst, konstatējot laicīgi izmaiņas jeb priekšvēža stāvokļus, kas saistīti ar augstāku vēža attīstības risku. Tāpat arī, ja ļaundabīgais process tiek atklāts agrīni, tad to vēl ir iespējams veiksmīgi izārstēt.
Gremošanas sistēmas audzēji sastāda lielu daļu no kopējā audzēju skaita visā pasaulē un katru gadu tiek diagnosticēti 3,88 miljoni jauni saslimšanas gadījumi, kā arī no gremošanas sistēmas audzējiem katru gadu mirst 2,83 miljoni cilvēku.
Par projektu EUROHELICAN - https://www.kpmi.lu.lv/petnieciba/petniecibas-projekti/eurohelican/
Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101079944
2024. gada 13. martā
LU KPMI pētnieki Apvienoto pētījumu centrā Itālijā pārrunāja Eiropas rekomendāciju virzību saistībā ar kuņģa vēža profilaksi un skrīningu ES
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) darba grupa šā gada 12. martā Isprā, Itālijā tikās ar Eiropas Komisijas Apvienoto pētījumu centra darbiniekiem (Joint Research Centre (JRC)), lai pārrunātu Eiropas rekomendāciju virzību saistībā ar kuņģa vēža profilaksi un skrīningu Eiropas Savienībā (ES).
Pētnieku grupa pārstāvēja Eiropas Savienības finansēto projektu TOGAS (www.togas.lu.lv), kuru koordinē LU KPMI un kura uzdevumos ietilpst nepieciešamās zinātības radīšana, kas tiks nodota ES veselības politikas veidotājiem vienotas pieejas un ilgtermiņa efekta nodrošināšanai saistībā ar kuņģa vēža profilaksi.
Sanāksmes laikā eksperti pārrunāja jautājumus par kuņģa vēža prevencijas organizēšanu, nepieciešamo datu standartizēšanu un apkopošanu, kā arī nākamajiem soļiem ceļā uz ES kuņģa vēža prevenciju rekomendāciju izstrādi. Tikšanās laikā dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešama sadarbība starp dažādiem ES finansētajiem projektiem un šajā procesā paredzēta būtiska LU pētnieku iesaiste. Ekspertu tikšanās laikā tika panākta vienošanās par turpmāku sadarbību ar JRC un darbībām, kas veicamas, lai sinhronizētu kvalitatīvāku datu un rezultātu apmaiņas procesu.
2024. gada 29. februārī noslēgusies GISTAR pētījuma centra Cēsīs darbība
EUROHELICAN projekta ietvaros Cēsīs noslēdzās GISTAR pētījuma dalībnieku apsekošana. Pētījuma centrā Cēsīs kopumā apsekots 341 dalībnieks, bet līdz šim kopumā - 1227 GISTAR dalībnieki.
Pētījums notiek starptautiskā projekta “Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar H.pylori izskaušanu" (Accelerating gastric cancer reduction in Europe through H.pylori eradication) jeb saīsinājumā – EUROHELICAN ietvaros. EUROHELICAN ir ES programmas ES – veselībai (EU4Health) atbalstīts projekts. Tā ietvaros tiks izvērtēta populācijā balstīta baktērijas H.pylori testēšanas un izskaušanas stratēģija. Slovēnijā tiek veikta H.pylori testēšana un baktērijas izskaušana 30 – 34 gadus vecu iedzīvotāju grupā. Savukārt Latvijā, balstoties uz jau iepriekš veiktās izpētes, tiek veikta H.pylori testēšanas un baktērijas izskaušanas stratēģijas ilgtermiņa ietekmes analīze.
Projekta gaitā iegūtie rezultāti palīdzēs ekspertiem izstrādāt vadlīnijas un politikas izstrādātājiem iestrādāt H.pylori testēšanas un izskaušanas stratēģiju veselības aprūpes prioritātēs, tādējādi mazinot saslimstību ar kuņģa vēzi Eiropā.
Latvijā projektu īsteno Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI). Galvenie sadarbības partneri: Slovēnijas Nacionālais Sabiedrības veselības institūts (The National Institute of Public Health - NIJZ), Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (International Agency for Research on Cancer of the World Health Organizations - IARC/WHO Francija), Nantes universitātes slimnīca (Nantes University Hospital, Francija) un Mariboras Dr. Ādolfa Drolca Kopienas veselības aprūpes centrs (Community Healthcare Center dr. Adolf Drolc Maribor, Slovēnija). Projekts turpināsies līdz 2025. gada aprīļa beigām.
Vairāk par projektu EUROHELICAN - https://www.kpmi.lu.lv/petnieciba/petniecibas-projekti/eurohelican/
Šeit paustie uzskati un viedoklis atspoguļo tikai autora(u) skatījumu un neizsaka nedz Eiropas Savienības, nedz Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (European Health and Digital Executive Agency - HaDEA) nostāju. Eiropas Savienība un finansējumu piešķirošā iestāde par tiem atbildību nenes.
Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101079944
2024. gada 19. februārī. Saldū atklāj GISTAR pētījuma centru un rīko apmācības topošajiem pētījuma darbiniekiem
19. februārī Saldū atklāja GISTAR pētījuma centru, kurā notika arī apmācības topošajiem centra darbiniekiem. GISTAR ir daudzcentru randomizēts pētījums kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanai, veicot H.pylori eradikāciju un nosakot pepsinogēnu līmeni.
Mācību laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un visu standartprocedūru apguve praksē.
23. februārī Microsoft Teams vidē lekciju par iespējām kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanā un Eiropas perspektīvu šajos jautājumos lasīja GISTAR projekta zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) direktors, gastroenterologs un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja.
LU KPMI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins centra darbiniekus iepazīstināja ar datu ievades sistēmām, drošības noteikumiem un datu glabāšanas nosacījumiem, bet LU KPMI vecākā eksperte Aiga Rūdule informēja par īpašajām EU4Health programmas un projekta EUROHELICAN prasībām, sasniedzamajiem rezultātiem un kvalitātes kontroli, kā arī par pētījuma GISTAR dizanu, mērķiem un uzdevumiem.
Projekts “Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar H. pylori izskaušanu” jeb saīsinājumā EUROHELICAN ir ES programmas ES – veselībai (EU4Health) atbalstīts projekts. Tā ietvaros tiks izvērtēta populācijā balstīta baktērijas H.pylori testēšanas un izskaušanas stratēģija. Projekta rezultātā pasaules un Eiropas eksperti izstrādās vadlīnijas kuņģa vēža skrīninga ieviešanai un rekomendācijas tā efektivitātes izvērtēšanai. Latvijā to vada Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) sadarbībā ar Slovēnijas Nacionālo Sabiedrības veselības institūtu (The National Institute of Public Health - NIJZ), Pasaules Veselības Organizācijas Starptautisko Vēža izpētes aģentūru (International Agency for Research on Cancer of the World Health Organizations - IARC/WHO Francija), Nantes universitātes slimnīcu (Nantes University Hospital, Francija) un Mariboras Dr. Ādolfa Drolca Kopienas veselības aprūpes centru (Community Healthcare Center dr. Adolf Drolc Maribor, Slovēnija). Projekts turpināsies līdz 2025. gada aprīļa beigām.
Vairāk par projektu EUROHELICAN - https://www.kpmi.lu.lv/petnieciba/petniecibas-projekti/eurohelican/
Šeit paustie uzskati un viedoklis atspoguļo tikai autora(u) skatījumu un neizsaka nedz Eiropas Savienības, nedz Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (European Health and Digital Executive Agency - HaDEA) nostāju. Eiropas Savienība un finansējumu piešķirošā iestāde par tiem atbildību nenes.
Ja par publikācijas autoru ir norādīti Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras / Pasaules Veselības Organizācijas ((International Agency for Research on Cancer (IARC) / World Health Organization (WHO)) pārstāvji, viņi ir inidividuāli atbildīgi par paustajiem viedokļiem, un tie ne viemēr atspoguļo Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras lēmumus, politiku vai nostāju.
Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101079944